Top Aknīstes novada ģerbonis.

Katrai pilsētai, novadam ir sava pazīšanās zīme. Sakarā ar jaunu teritoriju sadalījuma izveidošanos, Arī Aknīstes novadā radās nepieciešamība pēc sava ģerboņa. Laiku atpakaļ tika izsludināts ģerboņa ideju konkurss, kurā piedalījās Aknīstes novada skolēni, iedzīvotāji, kā arī daži interesenti no citiem Latvijas novadiem. Zīmējumi bija dažādi- gan ar esošā Aknīstes pilsētas ģerboņa simboliku, gan atpazīstamiem Gārsenes, Asares objektiem, gan pilnīgi jaunām idejām. Taču par galīgo lēmumu grūti bija izlemt, jo heraldikā ir savi noteikumi un simbolika. Piemēram, ģerboņos drīkst izmantot tikai šādas krāsas- sarkans, purpursarkans, zils, zaļš, melns, sudrabs un zelts. Tāpēc uzaicinājām ģerboņa izstrādē mākslinieku Vladimiru Ladusānu. Viņš ir Mākslinieku savienības un Dizaineru savienības biedrs, daudzu reģistrētu ģerboņu un preču zīmju autors. Ladusāna kungs iepazinās ar ideju konkursa darbiem, esošo Aknīstes pilsētas ģerboni, novada vēsturi, dabas pieminekļiem. Tā rezultātā tapa vairākas skices ar dažādiem variantiem.

Ģerboņa paraugus izvērtēja Aknīstes novada deputāti domes sēdē. Balsošanas rezultātā tika izvēlēti divi ģerboņu paraugi, kurus prezentēju Rīgā prezidenta pils kancelejā Heraldikas komisijas sēdē. Tika izvērtētas skices un uzklausīts pamatojums. Tālākai apstiprināšanai tika ieteikts ģerbonis, kurā attēlota zelta brieža galva uz purpursarkana fona. Augšējā daļā savīti trīs zaļi apļi. Skaidrojums šiem simboliem būtu šāds:

·         brieža galva ņemta no esošā Aknīstes pilsētas ģerboņa, jo mākslinieks ieteica pārņemt uz jauno ģerboni elementus no esošā, lai Aknīste būtu atpazīstama arī jaunajā veidojumā;

·         apļu motīvs aizgūts no Gārsenes pils barona Budberga dzimtas ģerboņa, kurā attēloti vairāki savīti riņķi. Trīs riņķi simbolizē Aknīsti, Gārseni un Asari;

·         ģerbonis ir purpursarkanā , zelta(aizvieto balto) un zaļā krāsā, kas ir arī Sēlijas karoga krāsas;

Pašlaik heraldikas komisija gatavo ģerboņa aprakstu un jācer, ka drīzumā tiks apstiprināts Aknīstes novada ģerbonis.

L. Prande.