Priecīgas Lieldienas!

Priecīgas Lieldienas!

 Lieldienas - šogad 24. aprīlī
Izseni, dzīvodams ar dabu un pats būdams dabas sastāvdaļa, cilvēks bija saistīts ar dabā un dvēselē notiekošajiem procesiem, sevišķi ar sauli, kas nosaka gadalaiku maiņas, līdz ar to arī gadskārtu ieražas, ieražu ciklu. Šajā ciklā ir dienas ar īpašu nozīmi, kad vajag uzsākt vai nobeigt darbus laukā un mājā. Pie šādām dienām pieder Lieldienas. Tās iezīmē pavasara punktu, kad turpmākā Zemes tecējumā ap Sauli dienas gaisma turpina pieaugt un nakts tumsa samazināties. Diena kļuvusi lielāka par nakti.

Lieldienas ir  vissvarīgākie kristiešu svētki -  tiek svinēta Kristus augšāmcelšanās.

Lieldienu pasākumi Aknīstes novadā

 

·          22. aprīlī, plkst. 19.00  Sieviešu vokālā ansambļa „Viotonika”piedalīšanās dievkalpojumā Aknīstes evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

·          24. aprīlī, plkst. 14.00.  Pasākums „ Nu atnāca Lielā diena....”,  olu ripināšana, kaulēšanās ar olām, u.c. Lieldienu izdarības Gārsenes kultūras namā

·          24.aprīlī plkst. 21.00 Lieldienu pasākums, vakarā-groziņballe Asares kultūras namā

·          Lieldienu rokdarbu izstāde- pārdošana Aknīstes novada domes zālē

 


Slavena Lieldienu izdarība ir šūpošanās 
Šūpošanās Lieldienās satur tādu pašu nozīmi kā vizināšanās ar ragaviņām Meteņos - auglības veicināšanu. Šī Lieldienu izdarība sakņojas senā pagātnē, bet latvieši ir vienīgie eiropieši, kas šo seno šūpošanās tradīciju saglabājuši vēl šodien.
 Lieldienu šūpošanās ir priecīgs notikums. Pie šūpolēm sanāk daudz ļaužu: puiši, meitas, vecāki cilvēki un bērni. Meitas nekad nenāk tukšām rokām: viņas ņem līdzi olas un plāceņus, ko izdalīt puišiem par šūpoļu kāršanu un šūpošanu.
 Vispār šūpošanās ir laiks, kad jauni ļaudis var viens otru nolūkot, iepazīties un sadraudzēties. Nereti šūpošanās pārī noved līdz mūža derībai. Šūpošanās izdarībās iesaista visus sanākušos ļaudis, jo līdztekus tai notiek šūpolēs kāpēju apdziedāšana. Šūpojoties puišiem iespējams parādīt savu spēku un iemaņas: viņi cenšas uzsviest šūpoles pēc iespējas augstāk. Šūpojās vēl vienu nedēļu pēc Lieldienām un tad šūpoles sadedzināja, lai raganas nevarētu šūpoties.


Lieldienu maltīte

Lieldienu svarīgākā maltīte ir brokastis, tāpēc brokastgalds klājams ar sevišķu rūpību. Galdautu liek dzeltenu vai zaļu. Apklāto galdu grezno ar pūpoliem, izplaucētiem bērziņiem , alkšņu un lazdu pumpurotiem zariem, ar pirmajām pavasara puķēm - vizbulītēm, sniegpulkstenītēm, pavasara krokusiem, narcisēm, arī sūnām. Tos var novietot zemās, platās vāzēs vai pie katra šķīvja uz salvetēm. Pirmā vieta Lieldienu brokastu galdā ierādāma krāsotām olām un dažādiem olu ēdieniem. Olas var sakārtot māla bļodiņās, šķīvī vai arī mazā groziņā apakšā paliekot sūnas, mētras un pūpolus. Brokastu galdā var likt sviestu, ceptu vai žāvētu šķiņķi, aukstu teļa vai cūkas cepeti, sieru, kūpinātas vai žāvētas zivis, galertu, dažādus ievārījumus, biezpiena cepumus.
 Lieldienu pusdienu galdu klāj baltām drānām un pavasarīgu dekorējumu. Lieldienu galda patīkams papildinājums ir svaigas bērzu sulas. Ēdienus un cepumus pēc iespējas veido apaļus, tādējādi uzsverot Saules simboliku. Jauka paraža - sākot mielastu saimniece pirmo olu sadala tik daļās, cik cilvēku ir pie galda. Katrs bauda savu daļu no kopīgās olas.


Laika paredzēšana
• Ja zaļās ceturtdienas naktī salst - sals vēl četrdesmit dienas.
• Cik dienu ar rasu būs pirms Lieldienām - tikpat daudz būs arī salnu pēc tam.
• Ja Lieldienās ir lietus - tas līs katrā svētdienā līdz pat Vasarsvētkiem.
• Ja Lieldienās līst - būs ražīga vasara, govis dos daudz piena un aitām būs gara vilna.
• Kad pāriet Lieldienas, tad sākas silts laiks.
• Ja pirms Zaļās ceturtdienas mežā saplūc zāles un Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules izbaro govīm- tās tajā gadā dod daudz piena.
• Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules izslauka grīdu - tā ilgi stāv balta.
• Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles - toruden tās dod daudz ābolu.
• Ja Zaļajā ceturtdienā izslauka sētsvidu - aug zaļš mauriņš.
• Ja Zaļas ceturtdienas rītā ola uz jumta nesasalst - būs laba vasara.
• Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus - tie visu gadu nesvīst.
• Ja Zaļajā ceturtdienā cērt kokus - mājā visi koki sāk kalst.
• Ja Lielā piektdiena ir skaidra - būs labs siena laiks.
• Ja vardes Lieldienās iet pāri ceļam - būs lietaina vasara.
• Ja Lieldienu rītā saule uzlēks spodra - būs karsta vasara. Ja lecot saule "mirkšķinās" - būs bagāts gads; ja saulīte "tinas krekliņā" - būs auksts pavasaris.


Ticējumi
• Ja negrib, lai ir resnas kājas, tad Lieldienu rītā priekš saules vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmens.
• Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
• Kas olu ēd bez sāls, tas visu vasaru melos.
• Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.
• Lieldienās jāvāra olas, lai augtu tikpat apaļi kā olas.
• Kurš Lieldienas rītā visagrāk uzceļas, tas visu vasaru neaizgulēsies.
• Lieldienās pirmo olu ēdot, nedrīkst to skrāpēt, jo tad būs tik slimību, cik olai skrambu.
• Kas vienreiz kāris šūpoles, tam jākar arī citās Lieldienās, jo citādi lopiem neklājas labi.
• Ja Lieldienās šūpojas, tad vasarā odi nelien acīs un lopi labi barojas.
• Lai kurmji zemes neizceltu, Lieldienās jāvāra gaļa un kauli un jāaprok dārzā visos četros stūros.
• Lieldienās nedrīkst zāli plūkt, jo tad tā nokalst.
• Lai mājās nebūtu odu un knišļu, tad Lieldienas rītā jāsaslauka druskas no galda un jānes pāri robežai.
• Kurš pirmās Lieldienas rītā pirmais iziet laukā, tam tai gadā laba laime.
• Ja grib, lai vaigi būtu sārti, tad lieldienas rītā pirms saules vajag apēst 13 dzērveņu ogas.
• Lieldienās sitas ar olām. Kam ola stiprāka, tas ilgāk dzīvos.
• Lieldienas priekšvakarā durvis nosprauda ar pīlādžu zariem, lai ļaunie gari netiek iekšā.
• Lieldienas rītā redzētie sapņi piepildās.


Padomi olu krāsotājiem
Olu krāsošanai lieto dažādu augu lapas, mizas, ziedus.
• Sīpolu mizas dod tumši dzeltenu, pat brūnu krāsu.
• Alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu.
• Bērzu lapas dod dzeltenzaļu krāsu.
• Kumelītes dod gaiši dzeltenu krāsu.
• Rudzu zelmenis dod koši zaļu krāsu.
• Ja samitrinātu olu apviļā putraimos, ietin sīpolu mizās, nosien ar lupatiņu, iegūst raibas olas.
• Interesanti rakstu iegūst, ja zemeņu lapiņas krustām šķērsām pārsien ar diegu un krāso sīpolu mizās, Zem diega un lapiņām ola ir gaiša.
• Ja vēlas, lai olas spīd, tās var apziest ar sviestu.

Lai jums saulainas, siltas un priecīgas Lieldienas!