Kadriļu balle Gārsenes kultūras namā

Kadriļu balle Gārsenes kultūras namā

Foto: Latvijas Universitātes deju folkloras kopa "DANDARI" 

Fotogalerija

27.aprīļa vakarā Gārsenes kultūras namā notika iepriekš nebijis pasākums- Kadriļu balle un diska "Kadriļas I" prezentācija, ko vadīja Latvijas Universitātes deju folkloras kopa "DANDARI" sadarbībā ar Aknīstes novada tradīciju kopu "Čukurs", iesaistot visus pasākuma dalībniekus. Aknīstes novada pašvaldība izsaka pateicību folkloras kopai #Dandari par jauko pasākumu!

Latvijā kadriļas pieskaitāmas pie senākajām latviešu tautas grupu dejām, kas pierakstītas 19. gadsimtā. Lielā šo deju izplatība, sevišķi Latgalē, norāda, ka šīs dejas bijušas ļoti iecienītas tautā. Mūsu senči senajām četrpāru dejām piedēvēja auglības veicināšanas nozīmi. Vēl šodien dažās Āzijas valstīs sastopamas kulta dejas, kuras dejo tieši četri pāri. Iespējams, arī latviešiem senatnē šīm dejām bija kāda īpaša simboliska nozīme, kura laika gaitā izzudusi. No tās saglabājies vien kompozicionālais "zīmējums". Senākas cilmes dejas iesākas un beidzas ar "dārziņu", kuru nobeigumā vēlākos gados parādās riņķa polka. Šajos ģeometriskajos ornamentos var saskatīt zemnieku dabas priekšstatus — apli kā Saules, mūžības simbolu, pusapli kā Mēness, ugunskrustu Pērkonam, skujiņu liktenim, tā lēmējam Laimai utt. Eiropeiskās kadriļas latviešu zemnieku dzīvē ienāca ar pilsētas un muižas cilvēku palīdzību. Sākotnēji tās bija inteliģences dejas. Jau 19. un 20. gadsimta mijā kadriļas dejotas it visur — godos, ballēs, krogos un danču vakaros. Viens no pirmajiem ziņu sniedzējiem rakstītā veidā par kadriļām ir Jurjānu Andrejs (1856.—1922.). Tiesa gan, viņš vairāk pievērsās tieši deju melodijām. A. Jurjāns izdevis grāmatas „Latvju tautas mūzikas materiāli”[1], vienā no tām ievietotas divdesmit divas kadriļu melodijas, diemžēl piezīmes, kā tās dejot, ir tikai divpadsmit dejām. Sākoties interesei par tradicionālo deju XX gadsimta 30. gados, kadriļām netika pievērsta uzmanība, jo pamatoti tika uzskatīts, ka tās zemnieku sadzīvē ienākušas samērā nesen. Atjaunojoties interesei par folkloras izmantošanu sadzīvē, XX gadsimta 80. gadu sākumā par kadriļām sāka interesēties LU Deju folkloras kopa "Dandari". "Dandaru" vadītājs E. Spīčs pierakstīja un interpretēja vairākas Latgales kadriļas - Rikavas kadriļu, Puncuļu kadriļu u.c. , kā arī no Jurjānu Andreja publikācijām atjaunoja vairākas Kurzemē un Zemgalē dejotas kadriļas un krustdejas.

Informācija: https://lv.wikipedia.org/wiki/Kadri%C4%BCa/