Aktualitātes » Jaunumi

Informācija Aknīstes novada mājdzīvnieku īpašniekiem

Informācija  Aknīstes novada mājdzīvnieku īpašniekiem

 SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 8 

MĀJDZĪVNIEKU TURĒŠANAS NOTEIKUMI AKNĪSTES NOVADĀ

 

Izdoti saskaņā ar LR likuma „Par pašvaldībām”
 15.panta pirmās daļas 2.punktu,
43.panta pirmās daļas 10.punktu un
                                                                             Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.panta trešo daļu
 
 

I.                Vispārīgie jautājumi
1.       Noteikumi nosaka mājdzīvnieku turēšanas kārtību Aknīstes novadā, pašvaldības veikto kontroli pār šo noteikumu izpildi, atbildību par pārkāpumiem, kā arī dzīvnieku klaiņošanas novēršanas, klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas un, ja nepieciešams, likvidēšanas organizēšanas kārtību. 
2.       Noteikumos ir lietoti šādi termini :
2.1.      Mājdzīvnieki –šo saistošo noteikumu izpratnē visu sugu mājlopi (suņu, kaķu, govju, cūku, aitu, zirgu un kazu dzimtas dzīvnieki, mājas nepārnadži, truši, kā arī fermā audzēti minēto sugu savvaļas dzīvnieki un savvaļas atgremotāji, mājputni, rāpuļi, abinieki, zivis, kā arī eksotiskie un dekoratīvie dzīvnieki);
2.2.      Klaiņojošs dzīvnieks – bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot medību šķirnes suņus medību laikā). Labturība– mājdzīvnieka fizioloģisko vajadzību nodrošināšanas pasākumu kopums.  
3.       Noteikumu mērķis ir :
3.1.      reglamentēt Aknīstes novadā esošo mājdzīvnieku turēšanu atbilstoši labturības prasībām;
3.2.      samazināt mājdzīvnieku radīto traumu skaitu un novērst iespējas inficēties ar trakumsērgu un slimībām, kas kopējas dzīvniekiem un cilvēkiem, kā arī ar slimībām, kas apdraud citus dzīvniekus;
3.3.      novērst apstādījumu bojāšanu, sekmēt teritorijas sakoptību, veicināt sanitāri higiēniskās situācijas uzlabošanu Aknīstes novadā. 

II.             Mājdzīvnieku uzturēšana
4.       Nekustamā īpašuma īpašnieks viņam piederošajā (apsaimniekošanā esošajā) objektā un teritorijā nedrīkst pieļaut klaiņojošu dzīvnieku ilgstošu uzturēšanos vai barošanos.
 
5.       Daudzdzīvokļu māju dzīvokļos ar mājas īpašnieka vai namīpašuma apsaimniekotāja rakstveida atļauju drīkst turēt tikai mājas (istabas) dzīvniekus. Akvāriju zivis un mazos dziedātājputnus, ja tie netraucē apkārtējos, drīkst turēt arī bez mājas īpašnieka piekrišanas.
 
6.       Aknīstes pilsētā (ārpus pilsētas centra) un Aknīstes novada ciemu teritorijās, ar nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu, atbilstoši ierīkotās novietnēs vai iežogotā teritorijā, drīkst turēt mājdzīvniekus, ar nosacījumu, ka tie netraucē blakus esošo māju iedzīvotājus (t.i., netraucē naktsmieru ar troksni, nerada smaku, netīrību) un būtiski nebojā apkārtējās vides ainavu.
 
7.       Rodoties nelabvēlīgai epizootiskai situācijai, kā arī atsevišķos gadījumos (antisanitāru apstākļu radīšana, troksnis, smakas, nepiemēroti turēšanas apstākļi u.c.), Pārtikas un veterinārais dienests vai Aknīstes novada dome ar atsevišķu lēmumu var aizliegt turēt konkrētā vietā jebkādus mājdzīvniekus, ierobežot to skaitu vai konkrētus mājdzīvniekus konkrētā vietā.
 
8.       Mājas (istabas) dzīvnieku atļauts turēt tikai sava nekustamā īpašuma teritorijā vai tās daļā. Atsevišķos gadījumos īslaicīgi (līdz vienam kalendārajam mēnesim) mājas (istabas) dzīvnieku atļauts turēt citā nekustamajā īpašumā ar minētā nekustamā īpašuma īpašnieka un tajā dzīvojošo pilngadīgo personu piekrišanu, ja šo personu deklarētā dzīvesvieta ir minētajā nekustamajā īpašumā.
 
9.       Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un šādai mājai piegulošajā teritorijā (zemes gabalā), kas atrodas visu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā, nav atļauta mājdzīvnieku turēšana.
 
10.    Mājdzīvnieka īpašniekam un turētājam ir pienākums godprātīgi ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas reglamentē dzīvnieku turēšanu, t.sk., labturības prasības, veterinārmedicīnisko aprūpi un infekciju slimību profilaksi, tirdzniecības, pārvadāšanas, apmācības, demonstrēšanas noteikumu prasības, dzīvnieku aizsardzības prasības, pildīt dzīvnieku aizsardzības normu ievērošanu uzraugošo un kontrolējošo iestāžu uzliktos pienākumus un lēmumus, saņemt minētajos normatīvajos aktos paredzētās atļaujas, ja tās nepieciešamas specifisku darbību veikšanai ar dzīvniekiem. 

III.           Klaiņojošo mājas (istabas) dzīvnieku izķeršana,

 

  izmitināšana un aprūpēšana, bezsaimnieku dzīvnieku apglabāšana 
11.    Aknīstes novada teritorijā klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē un nodrošina Aknīstes novada pašvaldības izvēlēta persona(as), ar kuru ir noslēgts attiecīgs līgums un kas specializējusies konkrētu pakalpojumu sniegšanā.
 
12.    Pakalpojuma sniedzējs nodrošina izķerto klaiņojošo un konfiscēto mājas (istabas) dzīvnieku, kā arī bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo savvaļas dzīvnieku izmitināšanu dzīvnieku patversmē.
 
13.    Pakalpojuma sniedzējs organizē bezsaimnieku dzīvnieku līķu aizgādāšanu uz dzīvnieku kapsētām vai kremēšanas vietām un tos apglabā vai kremē saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par dzīvnieku kapsētu uzturēšanu. 

IV.           Atbildība par noteikumu neievērošanu
14.    Par šo saistošo noteikumu pārkāpumiem, par kuriem atbildību neparedz citi Latvijas Republikas normatīvie akti, personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības sekojošā apmērā – atkarībā no pārkāpuma smaguma personai var piemērot naudas sodu līdz 100,- (viens simts) latiem.
 
15.    Personu saukšana pie administratīvās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma atbildēt par nodarīto zaudējumu vai kaitējuma atlīdzināšanu.
16.    Par šo saistošo noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu ir tiesīgas sekojošas amatpersonas:
16.1.   Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki;
16.2.   policijas darbinieki;
16.3.   pašvaldības policijas darbinieki.
17.    Lietas par šo noteikumu pārkāpumiem izskata Aknīstes novada pašvaldības administratīvā komisija Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteiktajā kārtībā.
V.              Noslēguma jautājum
18.    Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Aknīstes novada domes informatīvajā izdevumā „Aknīstes novada vēstis”.
Aknīstes novada domes priekšsēdētāja                                                     I.Vendele  
  

LIKUMA NEZINĀŠANA NEATBRĪVO NO ATBILDĪBAS

 

 
Attiecībā uz visiem dzīvniekiem Dzīvnieku aizsardzības likums

nosaka, ka „Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt.” 

 

Brīdī, kad ņemam dzīvnieku turēšanai savā mājā, par šo konkrēto dzīvnieku uzņemamies pilnīgu un neatgriezenisku atbildību tā mūža garumā. Uz īpašnieka dzīvniekiem attiecas jau konkretizētas, tiesiski noteiktas labturības prasības.
Vispārējie pienākumi dzīvnieka īpašniekam noteikti Dzīvnieku aizsardzības likuma 5.pantā – tie ir šādi:
  1. rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai;
  2. rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;
  3. nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus;
  4. nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos;
  5. nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi;
  6. nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas;
  7. ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota, — pietiekamu turēšanas platību;
  8. nekavējoties pēc šā likuma 9.pantā minēto iestāžu amatpersonu pieprasījuma atbilstoši to kompetencei uzrādīt dzīvnieku, tā turēšanas vietu, kā arī dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību un citus dokumentus, kas saistīti ar dzīvnieku;
  9. nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu, ja kaķis uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.
Šīs prasības būtībā ietver sevī arī pasaulē pazīstamās dzīvnieku labturības "Piecas brīvības":
  1. Brīvība no slāpēm, izsalkuma un nepietiekama uztura;
  2. Brīvība no diskomforta apkārtējās vides dēļ;
  3. Brīvība no sāpēm, savainojumiem un slimībām;
  4. Brīvība izpaust savai sugai raksturīgo uzvedību;
  5. Brīvība no bailēm un nervozitātes.
Atbildība par dzīvnieku, tā labturības nodrošināšana ir dzīvnieka īpašniekam jāapzinās vēl pirms ņemt turēšanai kādu dzīvnieku. Tāpat rūpīgi jāapsver katras dzīvnieku sugas īpatnības, turēšanas prasības – vai tiešām būs iespēja nodrošināt dzīvniekam kaut vai tikai labturības minimumu.
Tomēr, ja dzīvnieka turēšanas laikā kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējas dzīvniekam nodrošināt labturību, dzīvnieka īpašniekam ir jāparūpējas, ka dzīvnieks tiek nodots turēšanā citai personai, kas spēj šādu labturību nodrošināt.
No
Dzīvnieku aizsardzības likuma un Veterinārmedicīnas likuma izriet šādas pamatprasības attiecībā pret jebkuras sugas dzīvniekiem:
  • ievainotam vai slimam dzīvniekam sniedzama palīdzība, ja nepieciešams, pieaicinot praktizējošu veterinārārstu;
  • nodrošināt dzīvnieku labturībai nepieciešamos apstākļus, bet saslimušajiem dzīvniekiem — savlaicīgu veterinārmedicīnisko aprūpi, kā arī nodrošināt praktizējošam veterinārārstam nepieciešamos darba apstākļus un dzīvnieku fiksēšanu veterinārmedicīnisko procedūru laikā;
  • pārvadājot dzīvniekus, ievērot normatīvajos aktos noteikto kārtību;
  • ierobežot nepiederošu personu saskarsmi ar dzīvniekiem.
 

Mājas (istabas) dzīvnieki

 

Mājas (istabas) dzīvnieks — dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam.
Mājas (istabas) dzīvnieku labturību nosaka MK noteikumi Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai", kur atsevišķās nodaļās noteiktas suņu, kaķu un mājas (istabas) sesku labturības prasības, bet viena nodaļa veltīta citu sugu mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasībām.
Mājas (istabas) dzīvniekus pavairo, nekaitējot dzīvnieka veselībai un atbilstoši tā etoloģijai. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nav tiesīgs izmantot vairošanai slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus, kā arī izmantot vairošanai mājas (istabas) dzīvnieku, ja tas apdraud šī dzīvnieka veselību.
Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks nav tiesīgs:
  1. izmitināt mājas (istabas) dzīvnieku uz mājas balkona vai lodžijas;
  2. turēt mājas (istabas) dzīvnieku antisanitāros apstākļos;
  3. lietot mājas (istabas) dzīvnieka apzīmēšanai līdzekļus, kas kaitē tā veselībai;
  4. radīt mājas (istabas) dzīvniekam sāpes un ciešanas.
 

Prasības suņa turēšanai

 

Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina:
  1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
  2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
  3. suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, - vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.
Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim:
  1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;
  2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
  3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;
  4. suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums;
  5. tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas;
  6. šādus aksesuārus: vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā; vismaz trīs metrus garu ķēdi vai pavadu; ķēdes vai pavadas savienojumu ar kaklasiksnu, izmantojot rotējošu elementu. Ja ķēde slīd pa stiepli, rotējošie elementi ir pie kaklasiksnas un pie stieples.
Ja suni tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina tādas pašas turēšanas prasības, kā sunim, kas tiek turēts piesiets ārpus telpām (izņemot prasību par aksesuāriem).
Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu suņa īpašniekam ir pienākums ne vēlāk kā no triju mēnešu vecuma un turpmāk vienu reizi gadā nodrošināt suņa vakcināciju pret trakumsērgu un saņemt Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.
 

Prasības kaķa turēšanai

 

Kaķis, kas ir vecāks par sešiem mēnešiem, var brīvi uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja kaķis ir sterilizēts.
Kaķim nodrošina:
  1. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;
  2. pilnvērtīgu barību.
Ja kaķi tur slēgtā telpā, tam nodrošina:
  1. kaķa tualeti;
  2. kontaktēšanos ar cilvēku vismaz reizi divās dienās;
  3. uzturēšanās platību, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem, ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem.
Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu kaķa īpašniekam ir pienākums ne vēlāk kā no triju mēnešu vecuma un turpmāk vienu reizi gadā nodrošināt kaķa vakcināciju pret trakumsērgu un saņemt Eiropas Savienības mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību.

Aknīstes novada interaktīvā karte
   
Latvijas Zaļais punkts
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Nodarbinātības valsts aģentūra
Zemgales plānošanas reģions
Latvijas Reitingi