Aktualitātes » Jaunumi

Par Gārseni senāk un tagad

 Šī gada lietainajā laikā 7.oktobrī, sestdienā, Gārsene bija saules un rudenīgā zelta pielieta. Sagaidot Latvijas 100-gadi, pils pārvaldnieka p.i. un gide Dace Geida organizēja pasākumu „Gārsenes muižas centra apbūve pirms 100 gadiem”. Interesenti novadpētnieces Ausmas Bērziņas vadībā uzzināja, kā veidojies muižas centrs, kā tas laika gaitā mainījies. Pastaiga sākās no pils, kura celta 1856.-1860.g., labais spārns - 1883.-1885.g., piederējusi baroniem Budbergiem 11 paaudzēs. Nākamais objekts – dzirnavas, kuru pēdējā, 1848.gadā celtā ēka saglabājusies vēl šodien. Gārsenē ūdens spēks izmantots jau no 1750.gada.

Garām kolhoza laikos nevietā uzceltās liellopu kūts drupām, bijušajam sporta laukumam, skaistajām vietām, kur notika zaļumballes, pastaigas dalībnieki nonāca pie vecās pagasta mājas, kura uzcelta 1888.gadā pagasta vecākā Staņislava Kulitāna (1844-1903) laikā. Ēka 1948.g. 3.augusta lielajā ugunsgrēkā nodega, 1954.gadā mūrus nopirka Eglaines patērētāju biedrība un iekārtoja tiem laikiem modernu pārtikas un rūpniecības preču veikalu, kurā sava darba mūžu par vadītāju nostrādāja Marta Brakovska. Pašlaik te atrodas SIA „JTES” veikals-kafejnīca un Valda Kalnieša privātkolekcija „Solis sendienās”, kura atklāta šī gada 16.septembrī. Tajā var aplūkot daudz vērtīgu lietu no senajiem laikiem. Prieks, ka ir tādi cilvēki, kā Valdis, kurš nežēlo laiku un līdzekļus, lai vecākajai paaudzei atsauktu atmiņā, bet jaunos izglītotu par dzīvi agrākos laikos.
Netālu no vecās pagasta mājas atradās 1826.g. celtā magazīnas klēts, kura arī kolhoza laikos bija klēts, tagad palikuši tikai mūri.
No senajiem laikiem saglabājusies baznīca, celta 1904.-1906.g., tā pēc kārtas ir trešā šajā vietā. Netālu no baznīcas atrodas 1904.gadā uzceltā kapliča un 1930-to gadu beigās par draudzes līdzekļiem celtā kapu sarga māja.
A.Bērziņa pastāstīja par lielā ugunsgrēka posta darbiem, par ēkām, kuru vairs nav.
Vietā, kur tagad ir piemiņas laukums represētajiem gārseniešiem, senāk atradās Kopdarbības nams, celts 1907.gadā veselības aprūpes vajadzībām, sākumā tur bijusi arī slimnīca. Vēlāk ēkā bija kooperatīvs (veikals), krājaizdevu sabiedrība, darbojās daudzas biedrības.
Pretī baznīcai uz Dienvidsusējas pusi bija baznīcas krogs, celts ap 1840.gadu. Tajā muižas laikos bijusi arī skola, telpas pašvaldības vajadzībām, vēlāk – dzīvokļi. Krogs nodega lielā ugunsgrēka laikā, iespējams, ka tas cēlies no ēkas galā bijušās smēdes: spēcīgais vējš dzirksteles aiznesis uz krogam piederošajām saimniecības ēkām un tālāk…
Pāri Dienvidsusējas tiltam pastaigas dalībnieki devās uz bijušo smēdi, kur 1840.gadā ierādītas telpas pirmajai skolai. Smēde darbojās vēl kolhoza laikos, tagad sabrukusi.
Tālāk ceļš veda uz kādreizējo mežniecības teritoriju, kur saglabājusies tikai 1930-tajos gados celtā mežniecības ēka un daļa no zirgkopja dzīvojamās mājas, kur padomju varas gados bija arī „sarkanais stūrītis”.
Juris Brakovskis parādīja muižas apbraucamo ceļu un vēl līdz mūsdienām saglabājušos tiltiņu pār Kāpostu upīti, zem kura ir izbūvētas arkas tāpat kā Dienvidsusējas tiltam. Tas daudziem bija jaunatklājums.
Līdz mūsdienām saglabājusies kalpu dzīvojamā māja, kurā pirmās brīvvalsts laikā bija nabagmāja, padomju laikā – feldšeru punkts, kolhoza kantoris, pasts, bibliotēka, ēdnīca, dzīvokļi. Drupās pārvērtusies tuvumā bijusī kūts, klētiņa, siltumnīca, dzīvojamā ēka ar vāgūzi (vēlāk pienotava), vešūzis, vēl viena dzīvojamā ēka un pagrabs.
Pastaigas dalībnieki sīkāk iepazinās ar bijušās spirta dedzinātavas apbūvi. Galvenā ēka, lielais skurstenis un pagrabi ir sabrukuši, arī kartupeļu mazgātavas, graudu žāvētavas, vēršu kūts, šķūņa un otras kūts vairs nav. Vēršu kūts vienā galā J.Brakovskis parādīja ar zāli apaugušās cementa siles un pie tām iemūrētos riņķus buļļu piesiešanai. Pēc agrārreformas spirta dedzinātavas īpašnieks bija Zoraks Feldhūns. Līdz mūsdienām saglabājusies spirta dedzinātavas strādnieku dzīvojamā ēka, Feldhūna ģimenes māja (vēlāk ciema/pagasta padome, medpunkts, bibliotēka, datorklase), klēts. No pils vārtiem pa labi atradās zirgu stallis, kučiera māja (nodegusi).
Pastaigas laikā par senajiem laikiem daudz zināja stāstīt Juris Ruseckis, Lidija Deksne, Daina Mažeika, Amālija Ozoliņa, Austra Seikste u.c.
Turpinājumā pilī visi noskatījās novadpētnieces Edītes Puleres sagatavoto prezentāciju par muižas apbūvi un pie tējas tases kavējās atmiņās. Par laiku, kad pilī bija skola, stāstīja D.Geida un Aija Gasparoviča.
Aizvadīta ar atmiņām un informāciju bagāta diena.
 
Ausma Bērziņa un Edīte Pulere
Pils no dārza puses (foto no Budbergu dzimtas mājas lapas)
 
 Pagasta nams(1888-1948), veikals (no 1954.g.) Foto: 1920-tie gadi (no pagasta novadpētniecības materiāliem)
 
Vecā pagasta nama/veikala ēkā apskatāma Valda Kalniesa privātkolekcija „Solis sendienās” (foto no LRTV videosižeta)
 
Sabiedriskie darbinieki pie Kopdarbības nama 1920-to g. beigās (1.rindā vidū pagasta padomes priekšsēdētājs, novadpētnieks Jānis Kulitāns (foto no Ausmas Zālītes personīgā arhīva)
 
Ausma Bērziņa pastaigas dalībniekiem rāda spirta dedzinātavas atrašanās vietu (Ilonas Brakovskas foto)
 
 
 

 

 

 

Aknīstes novada interaktīvā karte
   
Latvijas Zaļais punkts
Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri
Nodarbinātības valsts aģentūra
Zemgales plānošanas reģions
Latvijas Reitingi